Sengrieķu filozofs Aristotelis darbā „Poētika” apgalvoja, ka cilvēks ir būtne, kas reflektē par sevi, atdarinot dabu un realitāti sev apkārt, veidojot to kā savu „turpinājumu”. Dažādās mākslās un zinātnēs indivīdi un grupas atstāj savus nospiedumus, lai atcerētos sevi, savas emocijas, vēlmes un idejas, lai radītu hierarhijas un tās atkal nojauktu, veidojot nemitīgu kultūras jaunrades ciklu.